Ļoti lielu izmēru viengadīga piepe sēra dzeltenā, oranždzeltenā, sārti dzeltenā, retāk citrondzeltenā vai tml. krāsā.
Augļķermenis sastāv no daivām, visbiežāk lielām (pat sprīdi un vairāk platām) vai vidējām, tomēr atsevišķos retos gadījumos - mazām (daži cm)
un kopumā var sasniegt pat 60 cm platumu. Poras daivas apakšā ir stūrainas un nelielas (3-4 gab./mm), krāsas ziņā līdzīgas daivas virspusei.
Mīkstums apm. tādā pašā krāsā, pavisam jaunam augļķermenim mīksts un sūkļains, bet pakāpeniski kļūst arvien cietāks.
Aug uz dzīviem un mirušiem lapukoku stumbriem (reizēm uz celmiem u.c.) pārsvarā maijā un jūnijā, taču pa kādai arī visu vasaru un vēl rudenī.
Bieži (dažās teritorijās un labvēlīgos gados pat ļoti bieži) sastopama, t.sk. pilsētvidē.
Jauna (kad mīksta un sūkļaina) ir ne vien ēdama (uzreiz cepama), bet arī visai garšīga.
Nav ieteicams ievākt pilsētvidē, jo tur izaugušie eks. varētu būt piesārņoti.
Garša ir mazliet rūgtena vai skābena (pēc viena uzskata - atkarībā no koka sugas).
Dažiem indivīdiem var būt alerģija pret šo sēni.
Pirms cept, ļoti jaunu un mīkstu sērpiepi var sagriezt šķēlēs,
mazliet vecāku un cietāku ieteicams sasmalcināt sīkāk
(to ērti izdarīt ar dārzeņu rīvi), vēl cietāku - samalt.
Pārlieka rūgtenuma novēršanai ieteicams cepšanas gaitā katrai porcijai izmantot jaunu eļļu.
Pietiekami apceptu, var uzglabāt saldētavā visu ziemu.
Sērpiepju milzīgie izmēri ļauj šādu krājumu ziemai izveidot visai īsā laikā.
Bez tam ir ziņas, ka sērpiepe esot laba arī kaltētā veidā.
The width of this fungus' fruit-body can reach up to 60 cm. Spore powder is straw-yellowish quickly fading to white.
This is one of the most beautiful bracket fungi. Young it is fleshy and juicy, but later turns dry and brittle.
This fungus grows mostly on living and dead deciduous trees in May and June, occasionally much later.
It is common in Latvia. While young, edible (has to be fried) and tasty, but usually slightly sour.
The taste may depend upon the tree, where it had been growing. Some persons are allergic to it.
