#StandWithUkraine

No folkloras LV
 
Upward · Augsup Intro · Ievads News · Jaunumi Species · Sugas Topics · Temati Links · Saites Survey · Aptauja Tests ! · Testi ! No folkloras LV Dyes · Pigmenti Humor · Humors

Šeit atrodama no dažādiem avotiem apkopota latviešu folklora par sēnēm
This chapter presents fungi-related Latvian folklore and is in Latvian only

 Šīs sadaļas atsvaidzināšana un paplašināšana jau gadiem ilgi netiek uzskatīta par mūsu prioritāti.
 Updates and additions to this chapter are not regarded as a priority for a number of years now.

T e i k a s   p a r   s ē n ē m

Sēņotāja noper lielmāti

Mārcienas muižas lielmāte vecā Strandzija gājusi pastaigāties. Ieraudzījusi, ka muižas mežā kāda sieviete sēņojot. Lielmāte ņemusies sēņotāju izbārt: "Ko tu lasi manas baravikas? Vai gribēsi, lai tevi noper?" Sēņotāja bijusi dūšīga meita, krieviete, nebijusies vis no lielmātes, bet teikusi lielmātei: "Kā tev nav kauna pa mežu staigāt? Vai tev nav dārzu, kur staigāt?" Un pēdīgi meita vēl lielmāti nopērusi. Lielmāte nu sūdzējusi tiesā. Tiesa prasot, kāda tad tā sēņotāja izskatījusies. Bijusi gariem zobiem. Uz tiesu atsauktas visas apkārtējās sievietes, bet gariem zobiem nevienas nav bijušas. Vainīgo nevarējuši atrast, un tā dūšīgā meita tikusi cauri sveikā.

Pierakstījis A. Vaskis Tukumā

 

Kādēļ akmeņi smagi?

Vecos laikos akmeņi auguši un bijuši tik mīksti kā pūpēži; bet tad viņiem nebijis vēl vārda. Reiz ļaudis cēluši lielu namu, vākdami tam akmeņus klāt. Starp mūrniekiem viens bijis pēdīgais sliņķis. Šis sliņķis, akmeni celdams, iesaucies: "Kaut tu izputētu! Tik smags kā  akmens!" No tā laika visi akmeņi palikuši smagi - tādi kā tagad - un arī augt apstājušies.

Pierakstījusi H. Skujiņa Smiltenē

 

P a s a k a s   p a r   s ē n ē m

Ozols un beka

Veca peka auga ozola celma tuvumā. Taisni turpat celmam izlīda jauna ozoliņa atvasa. Bet peka lepnumā viņu bargi nopaļāja:
"Tāds tievs nabadziņš nekaunas man, vecai sievai, gandrīz galvā sēsties! Nevarēja citur pūt?"
"Audz, audz!" ozoliņš lēnā garā atbild, "ja tev pietrūks rūmes, tad jau pavirzīšos tālāk."
Te trešā dienā vecā peka jau kunkst: "Vai kā man galva gurst, ozoliņ mīļais!"
Bet ozoliņš atbild: "Nekunksti, nekunksti, vēl jau rūmes bija."
Un tai pašā dienā peka nolaida galvu un apvēlās.
"Te nu bija tava lepnība!" ozoliņš nodomāja.

Pierakstījis P. Kunstmanis Līvbērzē

 

Ozols un beka II

Ozols un barvīka lielījušies viens aiz otra: kurš izaugs lielāks? Un, riktīgi, barvīka ari izaugusi tik liela, kā lielā cepure. Bet te vienu nakti sals uznācis un barvīka nosalusi. Tad tā teikusi uz ozolu: "Audzi, audzi, ozoliņ, dzīvo simtu gadu — man galviņa reibst."

Pierakstījusi A. Adamoviča Dundagā

 

T i c ē j u m i  p a r   s ē n ē m

Kad rūsa plātās, tad sēnes aug. /M. Auziņa, Rīga/

Ja tikai zibina, bet pērkons nerūc, tad Dievs sējot sēnes. /V. Poriete, Palsmane/

Ja zibeņo, bet pērkons nerūc, tad daudz sēņu aug. /A. Aizsils, Lubāna/

Ja rūsa izplatās bieži un ļoti stipra, būs laba beku raža. /M. Breikša, Līgatne/

Kad pie debesīm ir rūsa, tad labi aug sēnes. /M. Liniņa, Valka/

Rūsas zibeņi sēnes audzina. /E. Rudīte, Jaunpiebalga/

Bekas neaug, kamēr vēl rudzi nav noziedējuši. /K. Jansons, Plāņi/

Sēnes un bekas izaug vienā pašā naktī, bet kad cilvēks ir tās redzējis, tad tās vairs lielākas neaug. /P. Š., Rauna/

Ja sēnes uzdīgušas vecā mēnesī, tad viņas pietārpo, ja jaunā, tad ne. /J. Auziņš, Sērene/

Vecā laikā sēnes ir tārpainas, jaunā laikā tīras. /M. Auziņa, Rīga/

Kod cylvāks īt uz mežu pēc sēņu un sazatuop ar buobu, kura nas pylnu karzini sēņu, tad i tu dabuosi. 
A ka pi buobys nabyus sēņu, tukša karzina, tod i pi tevis byus tukša, nikuo nadabuosi, koč vysu dīnu atstaiguosi.
/V. Podis, Rēzekne/

Sēņot ejot, nazis jāliek aiz muguras, tad sēnes visas varot ieraudzīt. /A. Dragone, Palsmane/

Mežā ieejot sēņotājam jāsaka: "Čiku, čiku, meža Miku, pilna āda baraviku!" Tad būs daudz sēņu. /L. Kleinberga, Svēte/

Kad iet sēņot, tad pirmās sēnes jāapspļauda un jāsaka: "Esiet jūs tās laimīgās, pievelciet man ātri pilnu grozu!" 
Tad var ātri pilnu grozu pielasīt. [Sal. ogas.]
/A. Aizsils, Lubāna/

Kad pirmo sēni vai ogu kurvītī liekot, tad saka: "Dieviņ, dod laimi!" tad ātri pielasa kurvi. /K. Lielozols, Nīca/

Kod pyrmū reizi ej uz mežu pēc sēņu un atrassi pyrmū baraviku vacu un ar tuorpim, tod itei pīzīmēj, ka tova dzeivja nabyus loba, 
ļauds kai tuorpi ēss tevi nu dzeivis. A ka atrassi baraviku jaunu un bez tuorpu, tod itei pīzīmēj, ka dzeivja byus loba un laimeiga.
/V. Podis, Rēzekne/

Ja sēņojot pirmo grozā ieliek baraviku, tad grozs tiek pilns; ja ieliek bērzlapi, tad tikai pusē. /A. Salmāns, Balvi/

Ja, sēnēs ejot, pirmo atrod krembli, tad laimējas. /K. Lielozols, Nīca/

Kad, sēnēs ejot, pirmo bērzlapu dabū, tad nelaimējas. /K. Lielozols, Nīca/

Kopā sēņojot, nevajaga otram sēnes atdot, jo tad līdz ar tām atdod savu laimi. /P. Zeltiņa, Sigulda/

Sēniniecēm ir paradums, no meža laukā ejot, pie pašas izejas nosviest skaistāko sēni, lai nākošo reizi būtu laimīga lasīšana. /K. Corbiks, Valgunde/

Ja kādu vasaru ir daudz sēņu, tad būs nabadzīgs gads. /K. Pavasare, Mujāni; P. Š., Rauna/

Daudz grebiežu [sēņu] nūzeimoj karu. /V. Pilipjonoks, Asūne/

Kad daudz sēņu un beku, tad gaidāmi bada gadi. /K. Jansons, Plāņi/

Ja vasarā daudz sēņu, tad ziemā būs liels ēdamā trūkums. /A. Aizsils, Lubāna/

Kuru gadu daudz sēņu, to gadu būs bads. /K. Corbiks, Valgunde/

Ja kādā vasarā daudz sēņu, tad ziemā - bads. /A. Aizsils, Lubāna/

Ka mežā pīaug daudz vysaidu sēņu, itei pīzīmēj, ka tū gods byus vaidi; a kas pa itim sēņim īs ar bosom kuojam, 
tys atrass sev dreiži vacumu.
/V. Podis, Rēzekne/

Ja vēlu rudenī daudz sēņu mežā, nākošu gadu būs vāja miežu raža. /J. A. Jansons, Rāmuļi/

Ja rudenī daudz sēņu, tad nākamā gadā sagaidāma slikta labības raža. /H. Laimiņš, Druviena/

Ja rudenī mežā daudz sēņu, tad nākamā gadā būs slikta labība. /P. Š., Druviena/

Ja daudz sēņu, tad nākošā gadā būs maz maizes. /K. Rasa, Kalnamuiža/

Kuru gadu neaug sēnes, tad ir bagāta raža. /P. Zeltiņa, Rīga/

Ja pa sapinim sēnes lauž, tad būs bērēs jābrauc. /P. Š., Rauna; J. Jurjāns, Jaungulbene/

Ja sapnī redz sēnes laužam, tad kāds dzimtas piederīgais mirs. /A. Oše, Lubāna/

Ja pa sapņiem sēnes jālasa, tad kāds mirst. /L. Ozole, Rīga/

Ja sapnī sēnes lauž, tad rados kāds mirst. /A. Jaunzeme, Lizums/

Ja sapnī redz sēnes, būs mirons. /J. Kalniņš, Druviena/

Ja sapnī bekas lasa, tad kāds mirstot jeb laiks mainoties. /M. Stupele, Rīga/

Ja sapnī redz sēnes, tad būs darīšana ar miroņiem. /L. Saliņa, Lubāna/

 

T a u t a s d z i e s m as   p a r   s ē n ē m

Vilnits kundziņš,
Bērzlapa gaspažiņa,
Rudmiese
Kalponite.
Visi lauza labas sēnes,
Kas tàs lauza, baravikas?
Visi ņēma skaistas meitas,
Kas ņems mani neskaisto?
Ta bij laba nama māte,
Ta man' labi pacienaja,
Ta man deva sēnes ēst
Ar sudraba karotiti.
Dievs nedod tādas meitas,
Kādas meitas Vanagam
Uz galdiem sēnes auga,
Uz beņķiem baraviki.
Mežâ eimu, mežâ teku,
Ko mežâi nedabuju?
Dabon' sēnes, dabon' ogas,
Dabon' pašu lasitaju.
Panāksnieki sēņu prasa,
Kur bij man sēnes ņemt?
Sētas suņi, ciema suņi,
Sūdojat priedalaju.
Panāksnieku jaunas meitas
Gul kà sēnes ceļmalê;
Kazas kājas noēdušas,
Sēņu kātus domadamas.
Ogu, ogu, sēņu, sēņu!
Veca bāba bubinaja.
Diezgan ogu, diezgan sēņu,
Kas vecam danesìs?
Es izgāju sēņu birzi
Ar kaķites korpitem,
Nolūkoju sēņu meitu
Peku kunga dēlinam.
Kas kait sēņu māmiņai,
Tai meitiņas drīz uzauga:
Piektdien dzima, pussvēt auga,
Svētdien jāja precinieki.
Labāk gāju sēņu lauzt,
Ne raibìšu darinàt:
Sēnèm brāli pamieloju,
Raibit' gul pūriņâ.
Precej' mani precinieki,
Kādi vella precinieki!
Sēņu bikses, skuju svārki,
Baraviku cepurites.
Griežat ceļu, rūmijat,
Meža sarga meitu ved;
Priežu rinda, egļu rinda,
Sēņu rinda pakaļ gāja.
No tālenes es pazinu
Meža sarga līgaviņu:
Strupu, īsu lindruciņu,
Sēņu kule mugurâ.
Panākstnieki saplēsàs
Sēņu spaini dalidami;
Man' bāliņi neplēsàs,
Siekiem naudu mērijot.
Ieraudzijse vien, pazinu
Liela meža cilveciņu:
Īsi svārki, gari mati,
Visgaram sēņu kule.
Es redzeju to meitiņu (puisiti)
Rìgas turņa galiņâ,
Desu mulda mugurâ,
Sēņu spannis rociņâ.
Ogu, ogu, sēņu, sēņu
Bāleliņu laukmalê;
Kad àzgāju tautiņâs,
Ne tur ogu, ne tur sēņu.
Budelim tēvainim
Izkrituse sēņu kule;
Jaunas meitas pacēlušas
Ieliek pūra dibinâ.
Nu tai mūsu māsiņai
Sila beka galviņā.
Ņem, māsiņa, svied par sētu,
Lieci savu vainadziņu.
Kur, māsiņa, vakar biji?
-Vakar biju sēņu lauzt.
Kur, māsiņa, tarbu liki?
-Es pakāru bērziņâ,
Darbenieki noņēmuši,
Pamielojši vagariti.
Es sūdzešu māmiņai,
Ko man deva sveši ļaudis:
Deva man sēņu zupi
Siveniņu silitê,
Siveniņu silitêji,
Ar melnàmi kaŗotèm.
Jānis raud, Made raud,
Abi divi gauži raud.
Kā tie gauži neraudās,
Abiem slikta vasariņa:
Madit' raud tukšu pūru,
Jāņam bekas līdumā.
Kam, sunīti, bekas ēdi,
Vaj maizītes tev nebij?
Tīri rudzi klētiņā,
Vēl gubiņas tīrumā.
Iesim, meitas, sēnes lasìt!
Redz še visi radi kopâ:
Saiminiece - baravika,
Vilniņi - saiminieki,
Bērzlapiņas - jumpraviņas,
Bisītes - vecas mātes,
Daiļas meitas - rozenes,
Jauni puiši - gailenes,
Lāča purni - vagariši,
Meža sargi - mušmieri,
Es pate - veca peka,
Un tu - kunga pūpēdis.
Alu dzēru, skatījos,
Kas kanniņas dibenā:
Bekas kannas dibenā
Aizpērnaju mazgājumu.
Paldies Dievu Dieviņam,
Šogad bekas devušās:
Es iegāju siliņâ,
Pielauz' pilnu vācelīti.
 

Apkopoja Zanda Mūkina

free hit counter