Pamaza lapiņsēne (diametrs 2½-6 cm,
paretam līdz 8 cm) ar mitrumā tumši sarkanbrūnu vai melngani brūnu, bet sausumā olīvpelēku cepurīti, centrā tumšāku un iedobtu;
ar sākumā iesārti dzeltenīgām, bet vēlāk īsteni dzeltenām dažāda garuma lapiņām, ne pārāk cieši izvietotām un
mēreni gar kātiņu nolaidenām; ar sausumā pelēku, bet mitrumā - vispirms bālganas kanēļkrāsas, tad brūngani okerdzeltenu kātiņu,
lejasgalā paresninātu un ar dzeltenu vai ugunssarkanu micēliju pie pamata; ar trauslu kanēļbrūnu vai okerbrūnu mīkstumu,
kurš ož pēc lapu blaktīm (citu uztverē - pēc grieķu sierāboliņa); ar dzidru un ūdeņainu maigas garšas piensulu.
Aug rudens pusē zem ozoliem, paretam zem bērziem. Ļoti reti sastopama. Iesp., ēdama.
Pirmo reizi Latvijā konstatējis F.E.Štolls 1914. gadā pie Lubezeres ciema (tagad Talsu novada Ārlavas pagastā).
Mūslaikos suga ir uzieta piecās vietās, kuras visas atrodas Kurzemes rietumu daļā
(Dunalkas, Dundagas, Lažas un Tadaiķu pagastos).
The size of this dark reddish-brown mushroom can range from 2½ to 6 cm in diameter.
Spore powder is pale creamy white. It grows under oaks (occasionally under birches) from August to
October (at least).
It is very rare in Latvia. Edibility is uncertain.
