Prāvu izmēru lapiņsēne ar bālganu vai gaišbrūnu cepurīti, kurai virspuse agri saplaisā palielās brūnganās zvīņās;
ar sākumā gaišpelēkām, tad sārtām un visbeidzot tumšbrūnam lapiņām;
ar pārsvarā bālganu, taču pie pamata pelēkbrūnu un lejasgalā tievāku kātiņu, ko apjož bālgans nokarens gredzens.
Mīkstums griezumā krāsojas nespilgti oranžsarkans; smarža kā siļķei(?).
Aug no jūnija līdz oktobrim sāļās augsnēs gan pa vienai, gan grupās.
Agrāk skaitījas ļoti reti sastopama, turklāt dabiskā vidē - piejūras smiltīs,
taču pēdējos pārdesmit gados ir arvien biežāk atrodama cieši blakus brauktuvēm un ietvēm, kuras ziemā ir kaisītas ar sāli;
dažā pilsētā izplatības ziņā strauji tuvojas pilsētas atmatenei.
Ēdama, cepama bez iepriekšējas novārīšanas. Tomēr, par cik ir nozīmīgā daudzumā ievācama
tikai pilsētvidē, varbūtēji piesārņotā, no lietošanas pārtikā labāk atturēties.
Par sugas pirmo novērojumu Latvijā mūsu rīcībā nav ziņu;
pirmais eksemplārs uz Dabas muzeju ir bijis atnests 2004. gada no Buļļusalas.
Pirmo reizi pilsētvidē sugu pamanījuši šīs vietnes veidotāji 2006.gadā Rīgā,
pie Kārļa Ulmaņa gatves un Kalnciema ielas krustojuma (taču atpazinuši daudz vēlāk),
bet pirmo masveida augšanu pilsētvidē konstatējuši 2010. gadā Siguldā,
Raiņa un Jāņa čakstes ielu krustojumā.
The size of this mushroom can range from 7 to 15 cm in diameter. Its cap is covered by coarse brownish scales when mature.
Its flesh is white and turns reddish when cut. Spore powder is chocolate-brown. It grows on salty soils from June to October.
It had been regarded as very rare in Latvia, growing mostly on seaside sand dunes. However, in the last few decades
it has rapidly spread to roadsides due to the practice of strewing roads with sand/salt mix in icy weather conditions.
Edible, can be fried without boiling. However, is not recommended as food,
since roadsides may be contaminated with harmful substances.
