Vidēji liela lapiņsēne ar zīdaini šķiedrainu cepurīti baltā krāsā, sākotnēji visa ietverta raibā makstī,
kura vēlāk ir atpletusies tālu prom no kātiņa. Aug vasarā un rudenī uz bojātiem dzīvu lapukoku stumbriem un celmiem,
daudz biežāk cilvēka pārveidotā vidē nekā dabiskā vidē. Skaitās ļoti reta, tādēļ iekļauta
Aizsargājamo sugu sarakstā.
Tomēr reāli, šķiet, nav no pašām retākajām; par to liecina diezgan daudzie sugas atradumi XXI gadsimtā.
Ēdama, pat ļoti garšīga, tomēr retuma dēļ pareizāk būtu atstāt augam.
Pirmo reizi Latvijā konstatējis F.E. Štolls 1923. gadā Rīgā.
Kopš XX gs. vidus uzieta arvien vairāk vietās dažādās valsts daļās, g/k urbanizētās teritorijās (pat ielu malās).
Taču, veciem kokiem ejot bojā vai tiekot nozāģētiem, vairākums atradņu ātri vien izzūd.
Šīs vietnes veidotāji ir uzgājuši septiņas jaunas atradnes: Baldonē (ZM, 2004), divas Rīgā (EM, 2006),
trīs Siguldā vai tās tuvumā (EM, 2010, 2016, 2018) un vienu pie Krimuldas (EM, 2010);
visas šobrīd ir jau izzudušas vai iznīcinātas; tikai divas bijušas ārpus urbanizētām teritorijām.
The diameter of this mushroom usually varies from 8 to 12 cm. Spore powder is pink.
It grows on living deciduous trees and on stumps in parks, gardens and forests from June to October.
Edible, very tasty. It is regarded to be a very rare and is on Latvia's official
Endangered Species List.
However, it seems to be actually not so exceptional in Latvia.
The team of this website has found the species at seven new localities.
Almost all of them (with two exceptions) were situated in urban areas.
