Palielu izmēru bērzlape, visa pamatvilcienos balta, taču ar dzeltenīgi rūsganiem plankumiem uz cepurītes matētās virsas;
ar zilgani vai zaļgani atspīdošām lapiņām; ar īsu un paresnu kātiņu; ar uzkrītoši blīvu mīkstumu, pēc garšas maigu, bez sīvuma.
Aug kaļķainās augsnēs gan mežos, gan pilsētvides koku puduros, parasti izkliedus grupās, lielākoties no jūlija līdz oktobrim.
Bieži sastopama. Ēdama, cepama bez novārīšanas. Lietojama arī marinētā vai sālītā veidā, tāpat arī zupās.
Tomēr diezgan daudzi to atzīst par negaršīgu, dažs - pat par neēdamu.
Bez tam ir visai grūti attīrāma no pieķepušās augsnes un nobirām.
Piezīme: balto bērzlapi nereti notur par krimildi. Taču bērzlapei,
pretstatā krimildēm, no ievainojumiem neizdalās piensula!
Piezīme. Dažkārt kā atsevišķa suga tiek izdalīta zaļlapiņu bērzlape (Russula chloroides),
kurai kātiņa augšā ir blāvi zilganzaļa josla, lapiņu atspīdums ir izteiktāk zaļgans u.c.
Mūsu vietne tomēr seko viedoklim, ka tā ir tikai baltās bērzlapes varietāte.
The diameter of this mushroom usually varies from 5 to 16 cm. Spore powder is light creamy-colored.
It grows in coniferous and mixed forests. Its growing season is from July to October. It is common in Latvia.
Edible after frying, without boiling. However, it is often regarded
untasty, sometimes - even inedible. Apart from that, it is hard to clean this mushroom.
Note. A very similar Brittlegill with a narrow greenish-blue band around the top of the stem is regarded
by some mycologists as a separate species, named Blue Band Brittlegill (Russula chloroides).
However, the opposite view, treating it merely as a variant of Milk-white Brittlegill, has been adopted by our website.
