Pamatīgu izmēru beka ar oranžsarkanu vai oranžbrūnu cepurīti; ar sākumā gaiši, vēlāk tumši pelēkiem stobriņiem;
ar baltu, sīkām oranžām vai sarkanbrūnām zvīņām nosētu kātiņu; ar baltu, vēlāk pelēcīgu mīkstumu, griezumā stipri notumsnējošu.
Aug zem apsēm, parasti no jūnija līdz oktobrim. Pabieži sastopama (agrāk, kamēr no sugas nebija atsevišķi izdalīta baltkāta apšubeka,
tika uzskatīta pat par bieži sastopamu). Ēdama, ļoti garšīga, cepama bez iepriekšējas novārīšanas, marinējama, kaltējama, sālāma, skābējama.
(Gatavojot mīkstums kļūst tumšpelēks, taču tas nebojā garšu. Lai atturētu no notumsnēšanas, marinādei var pievienot citronskābi.)
Piezīme 1. Mūsdienās no šīs sugas ir atsevišķi izdalīta baltkāta apšubeka,
kuras galveno īpatnību izsaka jau pats nosaukums.
Piezīme 2. Mūsdienās daudzi šajā sugā kā varietāti iekļauj
ozolu lācīti,
kurš ir visādā ziņā ļoti līdzīgs, tikai aug zem ozoliem.
The diameter of this mushroom, which has orange-red or orange-brown cap, usually varies from 5 to 20 cm.
Spore powder is ochre-brown. It grows under aspen, usually from June to October. It is rather common in Latvia.
Edible when fried (without boiling), dried or pickled with white vinegar.
Note 1. Recently the species has been split in two, the new one being Leccinum albostipitatum
(after the purely white stipe).
Note 2. The otherwise very similar Leccinum quercinum, which grows under oak,
is often regarded as a variant of the species.
