#StandWithUkraine

Cortinarius praestans
 
Upward · Augsup Intro · Ievads News · Jaunumi Topics · Temati Links · Saites Survey · Aptauja Tests ! · Testi ! No folkloras LV Dyes · Pigmenti Humor · Humors

 

Cortinarius nemorensis
Birztalas tīmeklene

Plīvurpūču tīmeklene

Cortinarius rubellus
Sarkanbrūnā tīmeklene

English name: Goliath Webcap
Deutsche Name: Blaugestiefelter Schleimkopf, Schleiereule

Varenu izmēru lapiņsēne ar augšanas gaitā stipri mainīgu cepurītes izskatu un resnu (līdz 5 cm pie pamata) vālesveida kātu. Aug pārsvarā lapkoku un jauktos mežos (parasti - kaļķainā augsnē) septembrī-oktobrī. Kopumā ir ļoti reti sastopama, vienīgi Gaujas nacionālajā parkā - salīdzinoši bieži. Ēdama un garšīga (mūsuprāt, atgādina bekas), tā ka dažā Rietumeiropas valstī tiek kultivēta. Tomēr pie mums sakarā ar reto sastopamību ievākt lielā daudzumā ēšanai nebūtu pareizi (vismaz ārpus GNP).

Pirmo reizi Latvijā šādu sēni ievēroja (Ķeguma novada Rembātes pagastā pie Glāzšķūņa) un nogādāja Dabas muzejā Kaija Sjomkāne 2000. gadā. Nākamajos gados tādas tika paretam manītas arī citviet (t.sk. - 2013. gadā Siguldā, fotografējot sēnes mūsu vietnei), taču tikai 2014. gadā Inita Dāniele droši noteica sugu: plīvurpūču tīmeklene. Patlaban sugai zināmas vairākas regulāri vai epizodiski ražojošas atradnes Siguldas apkārtnē, bet 2021. gada uzietas divas ļoti ražīgas atradnes citviet valstī.

Šīs vietnes veidotāji ir uzgājuši piecas jaunas atradnes, visas pie neliela Gaujas posma: Siguldas pilsētā virs senlejas krasta (EM, 2013), senlejas nogāzē Nurmižu gravu rezervāta dienvidrietumos (EM, 2014 un 2020), pie vecupes nedaudz lejpus Ziedleju klintīm (EM, 2016) un virs senlejas krasta nedaudz lejpus Krimuldas (EM, 2017). Regulāri apsekojot Dabas muzeja mikologu uzieto atradni pie Ziedleju klintīm, tajā saskaitīti līdz 23 augļķermeņiem vienā sezonā (2020), bet dažās mūsu pašu uzietajās atradnēs - līdz padsmit augļķerneņiem sezonā. Citu novērotāju 2021.g. uzietajās atradnēs Valkas pagastā (Astra Kalve) un Vānes pagastā (Ilze Ķuze) pamanīti pa ~100 augļķermeņiem.

The size of this mighty mushroom can range from 8 to 20 cm in diameter, while its stipe can be upto 5 cm thick at the base. Spore powder is ochre-rusty. It grows mostly in deciduous forests, mainly on calcareous soil from September to October. It seems to be very rare in most of Latvia. The first specimen was collected in 2000, identified with certainty in 2014. Edible.

Nereti pieaugušas plīvurpūču tīmeklenes cepurīte, šķiedrveidā klāta ar bāli zilganām daļējā plīvura atliekām, patiešām atgādina plīvurpūces spārnu!
Taču, ja pēc lietavām vai citu apstākļu iedarbībā plīvura atliekas ir agri izzudušas, cepurīte izskatās krietni savādāka (sk. otro un ceturto lappusi)!

Daļēja plīvura atliekām sēnes augšanas gaitā saraustoties un izzūdot, ikvienas plīvurpūču tīmeklenes āriene tās dzīves cikla laikā stipri pārmainās
(pa soļiem sk. otro lappusi). Cita starpā, pašā sākumā plīvurpūču tīmeklene reizēm izskatās līdzīga purpurbrūnai mušmirei ar nenormāli resnu kātu!

Visu piecu šīs sugas lappušu foto ir no četrām atradnēm Gaujas nacionālajā parkā - trim mūsu uzietām un vienas Dabas muzeja mikologu uzietas:
divām - Gaujas senlejas kreisā krasta nogāzē augšpus Siguldas, Nurmižu gravu rezervāta dienvidrietumos,
vienas - Gaujas senlejas kreisā krasta nogāzes piekājē iepretī Silciemam (Dabas muzeja mikologu uzietā),
vienas - virs Gaujas senlejas, cieši pie tās labā krasta augšmalas nedaudz lejpus Krimuldas.

changing with age pārvērtības augot 
underside and stipe apakšpuse & kātiņš
in compact groups kompaktās grupās
few more groups vēl dažas grupas

 

free hit counter