Parasti neliela
(diametrs daži cm), tomēr reizēm paprāva (diametrs virs 10 cm) lapiņsēne ar brūnganu cepurīti,
kura vidū ir tumšāka un nosēta ar sīkām vēl tumšāk brūnganām zvīņām; ar sākumā bāli okerdzeltenām,
bet vēlāk jau īsti dzeltenām vai brūnganām lapiņām; ar sīkstu un lejasgalā manāmi paresninātu kātiņu,
kuru apjož tīmekļveidīgs gredzens, lielākoties balts, taču reizēm ar koši dzeltenu maliņu.
Aug gandrīz tikai uz lapkoku koksnes, taču gan uz dzīvas, gan uz atmirušas
(celmiem, kritalām, seklām saknēm), turklāt nevis vienpati, bet gan retos vai blīvos baros, arī čemuros.
Parastais augšanas periods - no septembra līdz novembrim. Bieži sastopama.
Retos īpaši labvēlīgos gados aug masveidā pat uz koksnes paliekām augsnē.
Ēdama (ne kātiņi) gan marinētā, gan sālītā veidā; jānovāra apm. 30 minūtes un ūdens jānolej
(jo ir bijušas saindēšanās, kad nav tikusi kārtīgi novārīta vai arī tikusi aukstā veidā iesālīta).
Tomēr dažiem indivīdiem var izraisīt gremošanas traucējumus.
The diameter of this mushroom usually varies from 4 to 14 cm. Spore powder is yellow.
It grows usually in rich clusters on stumps and roots of deciduous trees. Its growing season is from August to September.
In this country, it is not as abundant as Common Honey Fungus. It is edible only when boiled properly, fresh is somewhat poisonous.
Stalks are hard and should be discarded. Some people may suffer digestive upsets from this mushroom.
